Deivs Egerss „Sfēra”

Deivs Egerss „Sfēra”, no angļu val. tulk. Katrīna Tillberga, Rīga: Zvaigzne ABC, 2016., (Dave Eggers, The Circle, 2013)

„Sfēra” ir diezgan svaiga jauniešiem domāta antiutopija. Paņēmu to lasīšanai ciema bibliotēkā, jo grāmatu rotāja atzinīgi vārdi no pašas distopiju karalienes Atvudas, tomēr romāns lika stipri vilties un tā vietā visiem ieteiktu labāk izvēlēties kādu no pašas Atvudas darbiem. Viņai gan varu piekrist, ka „Sfēras” ideja ir gluži laba, lai gan nepavisam oriģināla. Autors no Orvela „1984” ir aizņēmies domu par Lielo brāli, kas visu novēro, un sakombinējis ar sociālajiem tīkliem iegūstot pilnīgu jebkura cilvēka dzīves caurredzamību. Protams, viss tiek darīts tikai ar vislabākajiem nolūkiem. Bet, hei, vai patiešām mūsdienās kāds nav dzirdējis par sociālo tīklu bīstamību un nezina, kādas sekas var būt tajos ievietotai informācijai, un cik maz var ticēt tam, kas tajos atrodams. Vai tas patiešām ir jaunums un reti kurš par to ir informēts? Tas nu vēl tā, bet autoram pašu stāstu ir izdevies pasniegt kaut kā stipri garlaicīgi, absolūti paredzami un galīgi nepārliecinoši.

sferaVispirms jau galvenā varone Meja Holande, meitene no kaut kādiem amerikāņu pāķiem, kura, pateicoties savai draudzenei, ir tikusi pie darba ļaunajā interneta kompānijā, kas pamazām taisās aprīt visu pasauli, ir kaut kāda neiedomājami stulba aita. Nē, nu nepārprotiet, dumju cilvēku, protams, pasaulē netrūkst un ir pilnīgi normāli, ka tādus izvēlas arī par grāmatu varoņiem, tomēr šajā distopijā stāsts krietni zaudēja tieši šī skatu punkta dēļ. Meja nepazīst nekādas reālam cilvēkam raksturīgas šaubas par savu rīcību un izvēlēm, viņai nepiemīt ne mazākas kripatiņas kritiskās domāšanas, viņa bez iebildumiem piekrīt pilnīgi visam, ko no viņas prasa, grib visiem patikt un būt laba, klusi un panesīgi pacieš visus darba devēju pazemojumus, nez kāpēc uztur attiecības ar pilnīgu kretīnu – Meja Holande neapšaubāmi ir viens no derdzīgākajiem sieviešu tēliem pēdējā laikā lasītajās grāmatās. Šķiet, ka Meja ir riebusies arī pašam autoram, jo viņš savai varone ir noskaudis pat normālu seksu (bet man negribas pat domāt, kāpēc autors savus vīriešu kārtas personāžus ir apveltījis ar tik kretīniskām seksuālajām nosliecēm). Iespējams, ka tik dumja galvenā varone ir izvēla tāpēc, lai potenciālā jauniešu auditorija varētu sajusties par viņu gudrāka un tāpēc labāk novērtētu grāmatu. Bet pēc romāna izlasīšanas tomēr šķiet, ka autors vienkārši nav spējīgs uzrakstīt stāstu no sakarīgāka personāža skatījuma, jo vispār „Sfērā”, bija maz kaut kā lasāma.

Pārsvarā lielākā daļā grāmatas gandrīz nekas nenotiek, bet ir sīki aprakstītas Mejas likstas ar sociālajiem tīkliem. Tad viņa kādu nav apstiprinājusi, kaut ko nav nolaikojusi, tad nav ar vajadzīgu informāciju padalījusies un kāds tādēļ ir dikti apvainojies (un šitā tur veselām lappusēm, garlaicīgi līdz ārprātam). Pa vidu vēl ir romantisko attiecību trijstūris ar diezgan vājiem seksa ainu aprakstiem („Sfēra” var droši pretendēt uz pirmo vietu arī šogad lasīto sliktāko seksa ainu topā). Piedevām autoram nav ne mazākās sajēgas par interneta kompānijas klientu apkalpošanas nodaļas darbu. Romāna ir neticami vienkārši pasniegta cilvēku atteikšanās no sava privātuma un izrādās, ka privātajai kompānijai pārņemt nopietnas valsts funkcijas ir tīrais nieks. Bet „Sfērā” nav pilnīgi nekā no tām nomācošajām parasta cilvēka problēmām ar sociālajiem tīkliem, kad tie lielākoties riebjas, bet savām vajadzībām jau tos izmantojam – gluži kā es šo aizdomīgo blogosfēru, lai ievietotu romāna aprakstu.

Tomēr pieļauju, ka es diez vai esmu „Sfēras” mērķauditorija, jo lielāko dzīves daļu gluži labi esmu iztikusi bez interneta un, redziet, pat izdzīvojusi, bet iespējams, ka jauniešiem der šad tad atgādināt, ka eksistē arī dzīve ārpus sociālajiem tīkliem un viņus vajag mazliet pabiedēt ar iespējamiem tīmekļa globalizācijas attīstības scenārijiem. Nu jā, vispārējs piespiedu pozitīvisms, ko apraksta „Sfērā”, patiešām ir kaut kas baiss.

15 thoughts on “Deivs Egerss „Sfēra”

    1. Sibilla Raksta autors

      Nu, parasti jau labāk pašam pārliecināties patīk vai nē, bet šoreiz kaut kā grūti iedomāties, ka Tevi varētu sajūsminātu jauniešu distopija par aitu, kura lielākoties nodarbojas ar savu sociālo reitingu kurbulēšanu, bet protagonists ir pilnīgs mūlāps, kurš pa retam viņu drāž darba tualetē. 🙂

      Atbildēt
  1. Fledis

    Ā, tad jau jums visai kruta ciema bibliotēka, ja tik drīz parādās jaunās grāmatas. Mūsējā vēl nav. Jāteic gan, ka šomēnes bibliotēkai aizbrauca jumts, sākumā pareģoja, ka uz nedēļu, bet nu jau ievilcies uz divām, tā ka oktobra jaunumu diena tiks apvienota ar novembri. Tad jau arī šis tas iekavējas 😦

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Vai dieniņ, aizbrauca jumts? Kas tik ar tām bibliotēkām neatgadās! 🙂
      Mums ir patiešām laba bibliotēka, bet, protams, ka katru nedēļu jaunās grāmatas netiek piegādātas. Šoreiz gadījās aiziet, kad nesen bijis pievedums, un savākt pilnas ķepiņas ar mani interesējošiem jaunumiem. 🙂

      Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Atsauksmes par Sfēru patiešām ir ļoti pretrunīgas, tāpēc vari droši pamēģināt lasīt – varbūt pat iepatīkas. Lai gan domāju, ka visdrīzāk arī Tu būsi mazliet pāraugusi romāna mērķauditoriju. 🙂

      Atbildēt
  2. spigana

    Lai arī gribas piekrist šeit rakstītajam (galvenā varone nudien ir aita un viņas nespēja tikt galā ar soctīkliem ir teju vai nožēlojama), man tomēr palika ļoti pozitīvs iespaids par šo grāmatu, kad to lasīju pirms pāris gadiem oriģinālā. Galvenokārt laikam grāmata piesaistīja ar visnotaļ ticamu antiutopiju – man nudien ir viegli iedomāties, ka pasaule varētu nonākt līdz brīdim, kad cilvēki patiesi šādi uztver un izmanto soctīklus. Savukārt pārējo laikam būšu drusku laidusi gar ausīm un to, cik vienkārši kompānija pārņēma valdību arī mēreni noignorēju.
    Īsāk sakot – par spīti tam, ka Tevis nosauktos mīnusus es grāmatā redzēju arī lasīšanas brīdī, jutos gana izklaidēta un tas viss pārlieku netraucēja. Bet nu es jau arī esmu uzaugusi, nepazīstot pasauli bez interneta.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Jautājums par to, vai sociālie tīkli patiešām varētu pilnībā pārņemt pasauli man patiešām šķiet interesants. Lai gan ir cilvēki, kas uz tiem stipri pavelkas (un tam laikam patiešām ir kaut kāds sakars ar mūsu vēl joprojām dzīvajiem mednieku – vācēju instinktiem, jo senāk lielākoties izdzīvoja tie, kuri spēja neatlaidīgi dienām ilgi sekot dzīvnieku pēdām un tamlīdzīgi) galu galā vēl joprojām ir daudz ļaužui, kuri tos nelieto tikai tāpēc, ka viņiem nekādi virtuālie tīkli neinteresē. Protams, ar samērā nelielu vardarbības palīdzību par aizrautīgiem soctīklu lietotājiem varētu pārtaisīt visus, bet Sfērā jau viss notika brīvprātīgi. Tas tā īsti nepārliecināja.

      Atbildēt
  3. Fledis

    Nujā- tēli šeit… Vienīgais normālais cilvēks izskatās Mersers, diemžēl arī viņš pasniegts kā rupors nevis tēls. Seksa ainas … nu labi, ja gribas ko erotisku, tad labāk paņemt, teiksim, Sandru Braunu. Ak nu … to biš palasīt, ne jau paņemt … nu jā…
    Tad nu es nolēmu, ka kā tēli jāuztver nevis cilvēki, bet pati Sfēra un tehnoloģijas. Nē nu- demagoģija tur no vienas vietas, bet katram atsevišķajam apgalvojumam iebilst grūti. Patiešām- ko gan es daru tādu, ko nedrīkstētu zināt visi citi? Un, ja daru, vai man gan nav jānokaunas? Kas slikts caurspīdīgos politiķos? Varbūt mums arī noderētu? Un aproce, kas nemitīgi analizē veselības parametrus? Un kāds no Skotijas varētu brīdināt, ka es ēdu par daudz desu…
    Un, sasodīts, cik daudz no tā visa ir spēkā jau šobrīd! Visi tie twiteri, instagrami un tamlīdzīgie. “Man brokastīs šobrīd šitais un mugurā šitais!” OK, twiterī un instagramā manis nav, bet draugos gan esmu un, re, pa dažiem blogiem arī vazājos un atstāju personīgas informācijas druskas, un kas zina, kas no tā vēlāk var iznākt?
    Tagad viegli atskatīties vēsturē un sūkstīties: ak, ja viņi “tad un tad” būtu aptvēruši “to un to”, tad varbūt x gadus vēlāk nebūtu noticis “tas un tas”. Ko mēs nenovērtējam šobrīd?

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Ak, vai, es nemaz tādu Sandru Braunu neesmu lasījusi un par viņas erotiskajiem romāniem man nav ne mazākās sajēgas. 🙂
      Bet ar Sfēru ir tā, ka laba ideja ir izklāstīta ne visai veiksmīgi. Vispār par interneta būšanām un nebūšanām interesantāk paskatīties Vernera Hercoga doķeni Lo and Behold: Reveries of the Connected World. Iespējams, ka kādreiz mēs patiešām blogosim pa tiešo savās smadzenēs.
      Un par blogeriem jau visi, kas vien kaut ko grib zināt, jau tāpat ir lietas kursā. Iekšlietu ministrijas struktūras šogad jau vismaz desmit reizes ir pārlūkojušas manu blogu. 🙂

      Atbildēt
  4. Atpakaļ ziņojums: 2016. grāmatu gada pārskats | Sibillas grāmatas

  5. Karīna Tillberga

    Pēdīgi pārvarēju slinkumu un saņēmos uzrakstīt komentāru, jo man ļoti žēl, ka pēc šīs recenzijas daudzi nolems atstāt grāmatu nelasītu. Šķiet, ka tās autore nav izpratusi nedz Egersa smalko ironiju par soctīklu pasauli, nedz Mejas Holandes tēla būtību. Pirmkārt, man ļoti patika tieši ”līdz ārprātam garlaicīgie” tīmekļa komunikācijas apraksti – lasot šīs epizodes, balsī smējos par dzirkstoši ironisko virtuālās saskarsmes un tās dalībnieku truluma atainojumu.
    Otrkārt, esmu visai pārsteigta par Sibillas priekšstatu, ka grāmatas galvenajam tēlam obligāti jābūt pozitīvam un visiem simpātiskam. Meja, protams, tāda nav, jo viņai tādai NAV jābūt. Manuprāt, ar viņas tēlu autors ir lieliski parādījis, kā parasta, normāla meitene tiek pakāpeniski ”nozombēta” un pārtop par nedomājošu ”Sfēras” ideoloģijas upuri. Turklāt tas ir visnotaļ ticami – visapkārt ir simtiem piemēru tam, cik viegli cilvēki pakļaujas visdažādāko veidu ”smadzeņu skalošanai” – sākot ar reliģiju un beidzot ar visu veidu totalitārajiem režīmiem.
    Lieliskas ir arī kajakošanas epizodes, kurās daba un jūra ar to pirmatnīgo neizzināmību tiek pretstatīta ”caurspīdīgajai” neierobežotas dalīšanās pasaulei. Arī sekss ar Frensisu ir apzināta parodija par seksu, lai parādītu, ka virtuālā komunikācija pamazām aizstāj reālo. Tam būtu jātop skaidram tajā epizodē, kur puisis lūdz novērtēt viņa seksuālo veikumu pēc desmit punktu sistēmas… Ja gribam lasīt par seksu, šī nav īstā grāmatiņa.
    Nepiekrītu arī, ka romāns ir garlaicīgs un tajā ”nekas nenotiek”, gluži otrādi, notikumu tur ir vai cik, arī vielas pārdomām un, kā jau teicu, daudz burvīgas ironijas.
    Un vēl – kāpēc grāmata būtu uzskatāma par jauniešu literatūru? Pret atkarību no soctīkliem nav imūns neviena vecuma cilvēks.
    Nobeigumā gribu ieteikt šo grāmatu visiem, kas grib palasīt kaut ko mūsdienīgu, izklaidējošu un reizē pārdomas rosinošu.

    Atbildēt
  6. Atpakaļ ziņojums: Filma- Sfēra. – BALTAIS RUNCIS

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s