Latvijas Grāmatu izstāde 2017

Kārtējā Latvijas Grāmatu izstāde Ķīpsalā ir aizvadīta un, spriežot pēc sociālajos tīkos izstādītajiem nopirkto un iemainīto grāmatu kalniem, lielākajai daļai grāmatu blogeru ir bijusi patiešām veiksmīga. Izrādījās, ka tālredzīgākie izstādes apmeklētāji jau savlaicīgi ir iegādājušies jaunus grāmatu plauktus un dažiem par lielu pārsteigumu atklājās, ka arī sievietes spēj panest vairāk par vienu grāmatu, ja grib. Daži blogeri izstādē bija pabijuši visas trīs dienas, daži ieskrējuši uz īsu brīdi, bet jādomā, ka katrs tur bija atradis sev kaut ko interesantu. Latvijas Grāmatu izstāde tak ir viens dikti foršs pasākums un svētki katram patiesam grāmatmīlim. Tāpēc arī blogā dažas ļoti subjektīvas piezīmes par tur pieredzēto.

Šogad Grāmatu izstādi apmeklēju jau otro gadu pēc kārtas, tāpēc varu nedaudz salīdzināt iespaidus. Droši vien labākais laiks braucienam uz izstādi ir piektdiena, jo tad ir mazāk cilvēku, un līdz ar to ērtāk apskatīt stendus un grāmatu piedāvājumu, bet diemžēl piektdienās nekur netieku, tāpēc uz Ķīpsalu devos sestdienas rītā. Pie izstāžu halles durvīm šoreiz stāvēja tanks un rosījās cilvēki formas tērpos. Nezinu gan, vai tas bija domāts izglītības vai grāmatu mīļotāju aizsardzībai, vai vienkārši bija nolikts tāpat – dekorācijai.

Lielo izdevēju (Zvaigzne, Roze) stendi kā jau parasti bija līmenī – plaši, ērti iekārtoti, ar vilinošiem zemo cenu piedāvājumiem un atsaucīgiem un zinošiem pārdevējiem. Tomēr Grāmatu izstādē interesantāk bija izpētīt mazo izdevēju piedāvājumus, jo to izdevumi ne vienmēr ir atrodami grāmatnīcās ārpus Rīgas. Vispār izstādē bija sajūta (subjektīva, protams), ka izdevēju mums netrūkst. Tāpat netrūkst arī daiļliteratūras, dažādu praktisko izdevumu (kā pavārgrāmatas vai rokasgrāmatas), slavenu cilvēku biogrāfiju, visādu ezotērisko un reliģisko figņu – visa kā tik daudz, ka savā mūžā neizlasīsi. Toties trūkst labu populārzinātnisko grāmatu latviešu valodā, vismaz es neko daudz neatradu.

gramatu-izstade-3

Vienmēr gaidu, ko jaunu fantāzijas un fantastikas žanrā būs izdevis Prometejs

Grāmatu apmaiņas stends šogad bija plašāks un labāk pārskatāms. Piedāvājums tajā bija apmēram tāds pats, kā vietējo bibliotēku plauktos, kur lasītāji atnes sev nevajadzīgās grāmatas – daudz labas klasikas, kā arī visādi makulatūrīgi padomju laika izdevumi. Interesanti, ka daži apmeklētāji tajā ir cerējuši tur atrast arī kaut ko citu.

Daži no izstādē aplūkojamajiem latviešu grāmatu tulkojumiem svešvalodās

Daži no latviešu grāmatu tulkojumiem svešvalodās

Kā goda viesis Grāmatu izstādē bija Krievijas delegācija ar apmēram 1000 grāmatu no vairāk kā 10 dažādām izdevniecībām izstādi, lai veicinātu starpkultūru dialogu Latvijā. Godīgi sakot, uz vietas esot tas pēc nekāda starpkultūru dialoga neizskatījās, jo pat tos pāris teikumus Krievijas reklāmas bukletā ar devīzi „Lasām kopā” neviens nebija pacenties iztulkot adekvātā latviešu valodā. Arī lielākā daļa sestdienas rītā dzirdēto pasākumu un prezentāciju notika tikai krievu valodā. Un man jāpiekrīt Doronikei, ka tas bija mazliet nomācoši – Latvijas Grāmatu izstādē, lai arī garāmejot, dzirdēt priekšlasījumus par ļaunajiem latviešu fašistiem un tamlīdzīgi. Arī pasākumu izvietojums šogad nebija ausīm draudzīgs. Bija gan Lielā skatuve, gan Rakstnieku viesistaba, gan Jautrā lasītava, gan Krievijas nacionālais stends, gan visiem tieši pa vidu kaut kāds mistisks Sovlits, kas propagandēja laikam jau pārsvarā padomju krievu literatūru – vārdu sakot, tajā nabaga hallē bija veselas piecas vietas, kurās brīžiem vienlaicīgi tika skaļi baurots mikrofonos, turklāt trijos no tiem krievu valodā. Ķīpsalā patiešām ļoti pietrūkst nodalītu telpu, kurās varētu netraucēti klausīties grāmatu prezentācijas.

gramatu-izstade-2

Krievu grāmatu izstāde

Pasākumi izstādē, kurus nejaušības dēļ gadījās apmeklēt, bija patiešām interesanti. Jau no paša rīta tūlīt pēc izstādes atvēršanas pie Lielās skatuves bija sapulcējies krietns pulciņš lielākoties vecu, sirmu un krunkainu, bet dikti smaidīgu un foršu kundzīšu, kuras aizrautīgi klausījās divu jauku kungu uzstāšanos. Tā izrādījās Pētera Strudberga grāmatas „Anatolijs Danilāns. Dakteris ar atvērtu sirdi” prezentācija un, pienākot tuvāk, arī es nespēju pretoties profesora valdzinājumam. Apsēdos maliņā un ar lielu prieku noklausījos viņa stāstus par savu dzimtu, pirmajiem darba gadiem, suņiem, gurķiem, pielūdzējām, zolīti, ūdensslēpošanu un daudz ko citu. Parasti jau Danilāns stāsta par nopietnām medicīnas lietām, bet jāatzīst, ka viņš pats ir ļoti interesants un daudzpusīgs cilvēks ar lielisku humora izjūtu, kurš uzstājoties izstaroja tik daudz dzīvesprieka, ka tā noteikti pietika visām klausītājām vēl visai dienai. Ai, jāatzīstas, ka es pat gandrīz nopirku reklamēto grāmatu, bet par laimi Jumavas stends bija dikti neērti iekārtots un man tajā nemaz negribējās spraukties iekšā.

Anatolijs Danilāns un Pēteris Strubergs

Anatolijs Danilāns un Pēteris Strubergs

Vēl man bija doma noklausīties „Baltu dievestības pamatu” prezentāciju, kas pēc ievada izskatījās, ka būs varen jautrs pasākums, bet uz to bija savācies tāds aptrakušu dievestības fanu pūlis, ka nolēmu labāk aizstaigāt līdz Rakstnieka viesistabai, kurā tobrīd bija paredzēts stāstījums par populāro mūziku grāmatās un Viktoram Lapčenokam (te laikam jāpaskaidro, ka viņš bija latviešu estrādes mākslinieks, turklāt ļoti labs, jo dziedāja tajos senajos laikos, kad uz skatuves laida uzstāties cilvēkus, kas patiešām prata dziedāt) veltīto izdevumu „Izredzētais”. Uz šo pasākumu sākumā bija ieradušies kādi pieci cilvēki, bet par laimi pēc tam atnāca vēl daži, jo mums tika piedāvāta īpaši ekskluzīva iespēja – uzstājās Guntars Račs un katram klausītājam piesolīja veltīt kādu savu dzejoli, kuru nejauši uzšķirs un nolasīs no dzejas krājuma. Pavisam nopietni, tā bija. Daži arī pieteicās. Pirmais dzejolis izklausījās, ka bija rakstīts bērēm, bet pārējie bija vienkārši draņķīgi. Piespiedu dzejas klausīšanās patiešām ir kaut kas nelāgs, es pat apsvēru domu iet pie krieviem vai baltu dievestības faniem, bet pārāk daudz Rača dzejas gribētāju tomēr nebija. Tā nu viņš vēl pasūkstījās par latviešu gaužām slikto populāro dziesmu nošu un vārdu pārzināšanu un visiem reklamēja savas izdevniecības lieliskos dziesmu nošu krājumus, un tikai uz beigām atcerējās arī par tāda Lapčenoka eksistenci, bet tad jau man nācās doties uz Manfeldes un Ābeles romānu prezentāciju. Arī tas kopumā bija labs un interesants pasākums, tikai nezinu kāpēc rīkotāji bija nolēmuši, ka par Ābeles „Dunu” klausītājiem noteikti vajag nolasīt nopietnu literatūrzinātnisku referātu. Referātu! Un monotoni nolasīt no lapām. Vispār jau referāts bija labs un saturīgs, bet tas pēc savas formas galīgi neiederējās izstādes atmosfērā starp lielākoties brīvajām un dabiskajām sarunām par grāmatām.

No taustāmiem ieguvumiem jāatzīmē, ka nopirku sešas grāmatas, bet vienu (par suņu audzināšanu) pēkšņas bērnības nostaļģijas iespaidā savācu no grāmatu apmaiņas stenda, jo mans personīgais eksemplārs jau sen ir sašķīdis sīkākās frakcijās.

Grāmatu izstādes taustāmie ieguvumi

Grāmatu izstādes taustāmie ieguvumi

No blogeriem, kuri sestdien diezgan daudzi spietoja pa izstādi, satiku tikai Andri un beidzot klātienē iepazinos ar Asmo. Mani gan vēl joprojām māc nelielas šaubas, vai viņš ir reāls cilvēks, vai tikai interneta fikcija, jo kā gan vienatnē ir iespējams izlasīt un blogā aprakstīt tik daudz grāmatu. J

Beigu kopsavilkums – Grāmatu izstāde ir ļoti labs pasākums. Ja būtu bijis vairāk laika, tur patiešām varēja nodzīvot visu dienu. Nu, sakiet, kur gan vēl es būtu labprātīgi klausījusies Rača dzeju viņa paša izpildījumā.

Savus iespaidus par Grāmatu izstādi sīkāk ir aprakstījuši arī Austra,  Ms Marii un Baltais Runcis.

Bet te skats no grāmatu tirdzniecības frontes skarbās otras puses – Asmo pieredze ar dažādiem  pircējiem Prometeja stendā.

42 thoughts on “Latvijas Grāmatu izstāde 2017

  1. doronike

    Man šķiet, ka tajā Grāmatu apmaiņas stendā arī noliktās bibliotekāres cer ieraudzīt atnesam nezin kādus dārgumus, jo viss atnestais tiek rūpīgi izķidāts.Nu lai jau viņām tiek tas prieciņš, man pilnīgi vienalga, kur atnestais paliek.
    Par tām pop-zinātniskajām grāmatām ir pilnīga taisnība – par lit.zinātni un pašu vēsturi vēl izdod, bet tulko ļoti maz pat no humanitārajām zinātnēm. Es nopirku vienu grāmatu – Uztura mācība – un jūtos ļoti apmierināta (gan par grāmatu, gan nopirktā skaitu).
    Tu dzirdēji arī par latvju fašistiem?! Man jau pietika, ka es stenda centrā ieraudzīju Gapoņenko, lai roka pēc svētītā ūdens stieptos.
    Skatos, ka Manfeldi nopirki. Viņa varētu būt pirmā autore, par kuras lasīšanu šaubos dēļ viņas uzskatiem (sektantiskajiem).
    P.S. Es arī domāju, ka Asmo uz darbu sūta hologrammu, bet pats mājās lasa grāmatas.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Nu jā, kad gāju garām skatuvei, tika piesaukti gan Audriņi, gan Rumbula, gan Salaspils, gan citas latviešu fašistu zvērības un viņu upuru skaits. Nē nu, prezentācija bija it kā par krievu domāšanu un ir pilnīgi skaidrs, ka tieši tā viņi lielākoties par mums arī domā. Jāatzīstas, ka nebija arī nekādas vēlmes tur ilgi uzkavēties un uzdot jautājumus. Interesanti, ka visiem citiem blogeriem tas laikam ir šķitis pilnīgi normāli. Bez taviem komentāriem man jau sāka likties, ka es vienīgā to visu esmu uztvērusi kā propagandu.
      Manfeldes romānu nopirku vienkārši tāpēc, ka septiņdesmitajos gados dzīvoju blakus Karostai, visa mana ģimene tur strādāja, bērnības draudzenes precējās ar krievu virsniekiem, tāpēc jāpalasa arī, hmm, rakstnieces versija, pat ja viņa tam visam nav bijusi ne tuvu un neko no tā visa nav piedzīvojusi. Vispār redaktore prezentācijā jau tiešā tekstā teica, ka grāmatā nav nekā no tā, ko viņa atceras par septiņdesmito gadu Liepāju, un mūsu atmiņas esot tikai iedomas, tāpēc arī neceru uz dikti sakarīgu lasāmvielu. Gan jau uzrakstīšu savus iespaidus. Arī tad, ja galīgi nepatiks.

      Atbildēt
      1. msmarii

        Ieraugot, cik liels ir Krievijas stends, godīgi sakot nodomāju, ka tas ir savādi, bet tad nolēmu nejaukt politiku ar grāmatām. No viņu pasākumiem dzirdēju tikai troksni, jo biju pārāk aizņemta ar grāmatām un sarunām ar Annu. Pieļauju, ka citiem bija līdzīgi.
        Tomēr būtu patīkamāk, ja nākamgad starpkultūru komunikācijas vārdā būtu uzaicināti igauņi, lietuvieši vai vēl kādas citas valstis. Tikai īsti laikam nav jēga, jo cik tad mums tādu, kas pirktu grāmatas igauniski.

        Atbildēt
        1. Sibilla Raksta autors

          Es ar patiesu prieku noklausītos arī labas krievu literatūras prezentācijas un priekšlasījumus, ja tie nebūtu tik nejēdzīgi politizēti. Un, protams, ja būtu nodalītas vieta šādiem pasākumiem, lai būtu normāli iespējams dzirdēt visu, ko stāsta.
          Igauņi tak mierīgi varētu pie mums popularizēt savus tulkojumus un pastāstīt, kas vēl viņiem labs. 🙂

        2. Bumba

          Es nezinu, cik bija to, kas šito pamanīja, bet uz Krievijas grāmatu stenda sienas bija ļoti lieliska reklāma – īsāk sakot, lielais krievu grāmatu internetveikals piedāvāja kodu, ar kuru varēja tikai trīs dienas izstādes darbības laikā no internetveikala par velti nokačāt 150 pēdējās desmitgades populārākās grāmatas krieviski par velti – cik sapratu, tad apmaksāja Krievijas vēstniecība. Īsāk sakot, pamēģināju un izdevās. Tā ka mans guvums šogad izstādē elektroniski bija ļoti patīkams un iespaidīgs. Bet reklāmu pamanīju tikai tāpēc, ka pagāju klusākā stūrī aiz viņu stenda, lai parunātu pa telefonu, un skatiens nejauši aizklīda.

        3. msmarii

          Oho! Es arī šo pamanīju, bet padomāju, ka tur būs klasika, kas man jau pilns lasītājs. Skaidrs ir viens – pa izstādi vēlams staigāt lēni, uzmanīgi un vēlams visu apstaigāt divreiz, trīsreiz.

  2. Austra

    Interesanti, kā katrs izstādi ierauga caur savu prizmu. Asmo vienreiz bija grāmatu klubā, tāpēc zinu, ka ir reāls personāžs, bet mana teorija ir, ka viņš izmanto laikgriezi 🙂

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Tāpēc jau arī ir tik interesanti izlasīt citu viedokļus par vienu un to pašu pasākumu, jo katrs uzraksta kaut ko savu.
      Spriežot pēc komentāra laika, esi pienācīgi pavadījusi arī Oskaru nakti. 🙂 Es gan pamodos tikai uz Gadsimta misēkli.

      Atbildēt
      1. Austra

        Jā, Oskari ir apskatīti un arī Transpotting 2! (Labs!) Tiesa, tā steidzāmies prom no pasākuma, ka Gadsimta misēkli palaidām garām 😀 Paldies Dievam, ir internets!

        Atbildēt
  3. Uldis Rozenfelds (@baltaisruncis)

    Viktors Lapčenoks bija….ui, kā es par šo sabijos (bija jāiet meklēt info, kad tad viņš nomiris). Tā nedrīkst baidīt cilvēkus 🙂

    Un atkal mēs izstādē bijā vienā laikā. Un, izrādās, arī Asmo redzēju (un Andri, protams) 🙂

    Maiņas punktā ik pa laikam bija redzami arī diezgan svaigi eksemplāri (es tiku pie grāmatas par Stabulnieku (vēl iepakotu plēvē)).

    Gaidīšu rakstu par Kursītes grāmatu- es to šoreiz izvēlējos neņemt (sabijos no nezināmā, lai arī autores vārdam varētu ticēt) un devos pie LU LFMI.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Ai, es īsti nevarēju saprast, kā pareizi noformulēt Lapčenoka statusu, jo tagad viņš vairs dikti aktīvi neuzstājas un nekādos talantu šovos arī nav manīts, tāpēc pielietoju pagātnes formu, kas šajā gadījumā laikam nebija īsti gramatiski pareizi. Bet ceru, ka viņš dzīvos vēl ilgi un laimīgi.
      Droši vien izstādē kaut kur nostaigājām viens otram garām. Un, šķiet, ka par saviem ieguvumiem vēl neesi publiski atskaitījies. 🙂

      Atbildēt
      1. Uldis Rozenfelds (@baltaisruncis)

        Nu jā, es jau vaigā nevienu nepazīstu un neviens nepazīst arī mani (izņemot Asmo, lai gan nezinu, kur un kad viņš mani redzējis). Tāpēc varu nostaigāt arī gar kādu slavenu cilvēku i nemaz nenojauzdams par to. Laikam vajadzēs nākamreiz pašūt kādu maiku ar bloga logo, lai mani pamana (ne kā šogad- kaut kādā harijpotera fanu krekliņā, kurš pūlī neizceļas ne pats, ne izceļ mani) 🙂

        Savus iespaidus un guvumus es, visticamāk, izlikšu rīt.

        Atbildēt
        1. Andris

          Jā, šis ir ļoti interesanti. Uz to brīdi, kad Uldis iečivināja bildi ar Rīta zvaigzni, nebija pārāk daudzi to nopirkuši un neviens no tiem nebija cilvēks, kuru es pagājušogad nospriedu par runci esam 🙂

        2. Uldis Rozenfelds (@baltaisruncis)

          Ahā, tātad teorija, ka mani atpazini pagājušā gadā tiek apgāzta? Tad jau pastāv varbūtība, ka Asmo arī ne mani redzēja?
          Laikam jābeidz slapstīties un nākamreiz jāstādās priekšā. Varbūt tikšu pie kādas atlaides 🙂

          P.S.
          Atpazīšanai- Pieļauju domu, ka es biju viens no pirmajiem pircējiem sestdien. Nedaudz atlaista bārda, pliks pauris (tāpat kā Asmo :D), zila maika ar uzrakstu no harijpotera, 5 centi attīstībai…

        3. Andris

          jā, es sapratu, ka tas biji tu, jo citu variantu gluži vienkārši nebija. Tavs vizuālais tēls galīgi neiet kopā ar bloga balsi. Izrādās esi jaunāks, kā e-izklausās :).

        4. Sibilla Raksta autors

          Jā, nākošgad jāsarunā kāda pazīme, pēc kuras izstādē varētu mēģināt atpazīt citus grāmatu blogerus (piemēram jaunākais Prometeja izdevums padusē). Vai arī tieši otrādi – visi ir noslēpumaini un mēģina pēc kaut kādām savām dedukcijas metodēm atkost, kurš ir kurš. 🙂

        5. Andris

          kad noslēpumainais “bārdainais plikpauris” pirka Rīta zvaigzni, tu biji devies izmest loku, tā ka vari pārāk nenopūlēt atmiņu, nebūs 🙂

    2. msmarii

      Man stāv prātā, ka Kursīte ir liela folkloras speciāliste. Pasen lasīju vienu viņas grāmatu par dainām. Gandrīz nopirku arī šo par žestiem, bet tad ieraudzīju Bārbalas grāmatu par fantāzijas literatūru un tas bija must have.

      Atbildēt
      1. Sibilla Raksta autors

        Jā, žestus Kursīte analizē daudz pieminot visādus piemērus no latviešu folkloras. Bet gan jau viņas grāmata būs dabūjama arī bibliotēkās. Valmieras jau nu noteikti. 🙂

        Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Šī arī ir patiešām simpātiska ideja. Manā bērnībā bija populārs tāds cilvēks – kuģis (Teodors Nete). Kāpēc gan nevarētu būt cilvēks – ideja. 🙂

      Atbildēt
  4. Atpakaļ ziņojums: Latvijas blogāres apskats #62 (20.02.-26.02.). – BALTAIS RUNCIS

  5. Lasītāja

    Ahā, lasīsi Kihotu. 🙂
    Kursītes recenziju arī gaidīšu, nemaz nebiju dzirdējusi par tādu grāmatu. Un jā, tagad, ieraugot Krievijas stenda bildi, sapratu, par ko sašuta Doronike. Tas tiešām izskatās neticami drausmīgi un vienkārši neticami. Lai gan gandrīz vienīgais pasākums izstādē, par ko biju dzirdējusi, ka tāds būs, bija kaut kādas antisemītiskas igauņu grāmatas prezentācija.
    Bet, lai viss nebūtu tik melns – esmu dzirdējusi, ka Manfeldes grāmata esot laba.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Aha, lasīšu gan. Turklāt tajā grāmatā ir daudz smuku un krāsainu bilžu.
      Kursītes grāmata mani ieintriģēja jau ar saturu – izrādās, ka mums ir ne tikai roku, bet arī kāju pirkstu žesti. Nemaz jau nerunājot, par plecu, ausu, mēles, krūšu un dibena (plika) žestiem. Vesela nodaļa ir par latviešu bučošanos un bonusā ir apcerēti arī populārākie politiķu žesti, kā arī beigās ir daudz bilžu. Palasot pat bail paliek izdarīt kādu nejaušu kustību ar pirkstiem, jo izrādās, ka katram žestam ir kāda man ne vienmēr zināma nozīme, un var sanākt dīvaini pārpratumi, ja kādam cittautietim parādīsi kaut ko viņa uztverē nepiedienīgu. 🙂
      Tā krievu būšana mani dikti samulsināja, jo patiešām negaidīju šādas aktivitātes, un neviens pirms tam arī nebrīdināja, ka Grāmatu izstādē būs ar to jārēķinās.

      Atbildēt
  6. Evija

    Es arī biju izstādē ap to laiku. Ābeles un Manfeldes prezentācijas bija labas, bet varēja būt nedaudz garākas. Jāpiekrīt par referāta neiederību pasākumā, to labprātāk būtu izlasījusi, nevis klausījusies. Gribējās arī vairāk dzirdēt pašas rakstnieces.
    Ļoti centīšos nākamgad tikt uz izstādi piektdienā, jo sestdienas burzma nav priekš manis.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Jāpiekrīt tam, ka gribējās, lai pašas rakstnieces vairāk pastāsta par romāna tapšanu, savām idejām, informācijas vākšanu. Tas parasti ir ļoti interesanti un domāju, ka katram romānam mierīgi varēja veltīt stundu laika, jo tie noteikti abi būtu to pelnījuši. Atceros, ka pagājušajā gadā, Ikstenai uzstājoties par Mātes pienu, tā stunda paskrēja nemanot. Tiesa gan, daudzi uz to brīdi bija romānu jau izlasījuši, tāpēc bija arī visādi interesanti jautājumi no lasītājiem.

      Atbildēt
  7. poseidons99

    Personīgi man no ”Dunas” patika tikai pirmā nodaļa un šis tas pēc tam. Labi, ka nevajadzēja viņu pirkt. Cerams vismaz uz nedēļas beigām varēšu sākt baudīt, kādas izdevušās ”Virsnieku sievas” 🙂

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Gaidīšu tavu atsauksmi par Virsnieku sievām, jo noteikti izlasīsi tās ātrāk par mani. Interesanti arī, kā tev tās patiks, jo tev nebūs traucējošas personiskās vēsturiskās pieredzes, kura varētu maitāt lasīšanas prieku. 🙂

      Atbildēt
  8. Fledis

    Hm, tā jokaini sanāk ar Kursītes Žestiem. Paguvu jau izlasīt no bibliotēkas, bet paguvu tāpēc, ka izlasīju atsauksmi vienā blogā, un tagad nevaru saprast- kurā gan, ja jūs visi vēl neesat lasījuši??? Nav jau nemaz tik daudz to blogu, pa kuriem klīstu… Katrā ziņā, lasot daudz bija jādomā par tiem- nu kā viņus sauca- ademiem? Nu, tiem algotņiem no Viedā vīra bailēm.
    Blogeriem derētu apgādāties ar k-kādām piespraudēm, tipa logo vai tamlīdzīgi. Nu, apmēram kā Ir’sim ir tās domubiedru apaļās uzlīmes, ko ieteikts līmēt pie naudasmakiem. (Nav gan redzēts, vai kāds tā dara.)

    Atbildēt
      1. Fledis

        🙂 Smuka dzeltena zvaigzne acīmredzot ir tikpat sakompromitēta kā ugunskrusts, diemžēl… Tomēr tādos dižpasākumos kā izstāde vai citos ar grāmatām saistītos varbūt kaut kāds bļembuks pie populārāko blogeru cepurēm būtu gluži noderīgs. Ko var zināt, varbūt kāds nejauši sastapts bloga sekotājs arī gribētu aprunāties. Lai gan… no otras puses… blogeris varbūt izpaužas tikai rakstiski un klātienē daudz runāties nemaz negrib…

        Atbildēt
        1. Sibilla Raksta autors

          Tad vairs nebūs intrigas kā tagad, kad mēģini atcerēties visus izstādē redzētos noslēpumainos, bārdainos plikpaurus HP krekliņos. 🙂

        1. Fledis

          Nē, nu- visādām slepenajām biedrībām arī ir savs šarms, protams. Es tikai reizēm padomāju, ka būtu jauki nejauši sastapt un atpazīt, piemēram, kādu no vecajiem Atradējiem, bet nu jau pat iesaukas aizmirsušās…

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s