Hanss Hennijs Jāns „Svina nakts”

Hanss Hennijs Jāns „Svina nakts”, no vācu val. tulk. Dens Dimiņš, Rīga: SIA „J.L.V.”, 2015. (Hans Henny Jahnn, Die Nacht Aus Blei, 1956)

„Svina nakts” ir maza, pelēka un ārēji neuzkrītoša grāmatiņa, kurai diez vai pievērstu uzmanību, ja nebūtu to saņēmusi Ziemassvētku dāvanā no Viļa.Kasima. Viņam ir laba un izkopta literārā gaume, tāpēc, pateicoties Viļa dāvanām, brīžiem palasu arī kaut ko vairāk par ierasto triviālliteratūru 🙂 (tagad beidzot ķēros arī pie Amosa Oza). Izdevuma necilais izskats izrādījās maldinošs, un Dena Dimiņa tulkotā „Svina nakts” ar Neles Zirnītes spocīgi dziļdomīgajām grafikām ir viena no dīvainākajām šogad lasītajām grāmatām. Tās autors ir bijis kaut kāds ķerts tips, kurš dzīvojis Vācijā pagājušā gadsimta sākumā, būvējis ērģeles un rakstījis savādas, ar domuzīmēm pārpludinātas grāmatas.

Svina naktsNeņemos apgalvot, ka līdz galam izpratu autora ieceri ar visiem tiem dubultniekiem, eņģeļiem un neskaitāmajiem simboliem, un patiesībā man pat īsti negribas zināt, kas ir darījies viņa galvā, rakstot šo grāmatu, bet „Svina nakts” neapšaubāmi ir drūmākā, bezcerīgākā un klaustrofobiskākā grāmata kādu ir nācies lasīt pēdējo gadu laikā. Labi kā tā ir tik īsa, citādi pēc vēl kādām simts lappusēm mani būtu piemeklējusi akūtas depresijas lēkme.

Jāpiezīmē, ka „Svina nakts” sākotnēji bija iecerēta kā atsevišķa nodaļa romānā ar nosaukumu „Tas pienāk katram” kā tā galvenā varoņa Matjē sapnis (lasīšanu tas, ziniet, nepavisam nepadara vieglāku), bet beigās autors nolēma to publicēt atsevišķā grāmatā. Kā jau sapnis, tā ir sirreāla, pilna ar absurdām situācijām un nepakļaujas nekādai loģikai. Viss notiek ārpus laika, ir tikai bezgalīga nakts, neizprotama pilsēta, sāpīga vientulība, neizbēgama nolemtība un tumsa. Un mēs visi mirsim. Jā, visi. Bez izņēmuma.

„Svina nakts” nebūs tā grāmata, kuru var droši ieteikt lasīt citiem. Tā tomēr prasa mazliet iziet ārpus no ierastās lasīšanas komforta zonas. Bet tā ir meistarīgi un ļoti savdabīgi uzrakstīta, un arī tulkojums ir ļoti labs. Riskējiet paši.

10 thoughts on “Hanss Hennijs Jāns „Svina nakts”

  1. Atpakaļ ziņojums: Saraksts lasīšanai 2017. gadā | Sibillas grāmatas

      1. anj.book

        Nu, jāpamēģina jau būs kaut kad, bet visas viņa tulkotās nevar ņemt. Vismaz tā viņš teica 😀 Senāk esot tulkojis arī ne tik labas 😀 Tagad man ir Selīna laiks. Skatījos, ka Valterī uz akciju ir arī viņa tulkotā “101 Reikjavīka”, to gan viņš teica, ka vajag paņemt 😀

        Atbildēt
        1. Sibilla Raksta autors

          Gan jau Dimiņam ir taisnība, jo pats tak labāk zinās, ko satulkojis. 🙂 Bet pēdējā laikā man visi lasītie viņa tulkojumi ir šķituši ļoti saistoši. Pēc Selīna vispār esmu uz mieru lasīt jebko no Dimiņa latviskojumiem. 🙂

        2. anj.book

          Ja iepriekš grāmatu tulkotājiem nebiju sekojis līdzi un zināju tikai S.Brici, tad D.Meieres dēļ es sāku skatīties, kas ir tulkojis un izrādās, ka vēl pirms sāku to darīt, esmu izlasījis gan Dimiņa tulkoto “Dziftu”, gan “Dabisko romānu”, nerunājot nemaz par Velbeka darbiem 🙂 Bet Selīns ir pilnīgs WOW 🙂

        3. Sibilla Raksta autors

          Kā teica Meiere, tad tulkojumi ir romānu viltojumi, tāpēc jau ir tik svarīgi pievērst uzmanību, kas ir bijis tulkotājs. Atceros, ka viena tulkotāja savulaik lubenes parakstīja ar vienu pseidonīmu, bet jēdzīgo literatūru ar citu. Vismaz lasītājiem bija vieglāk saprast kas ir kas. 🙂

  2. vkasims

    Labi, ka bija, ēē, interesanti 🙂 Kad būšu ticis galā ar puslīdz obligāto literatūru, arī ceru beidzot pieķerties…

    Bet vispār šitā grāmata man šķiet Dimiņa paša izvēle, jo nedomāju, ka Jumavai šķistu iespējams uz tādu gabalu uzvārīties.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Izlasi gan. Un par dāvanu paldies! Pati šo diez vai izvēlētos, bet brīžiem ir derīgi palasīt kaut ko, kas lāgā neiekļaujas tādās mīlīgās kategorijās kā – patīk, nepatīk, bet drīzāk gan – apžēliņ, kas tas vispār bija, ko es tagad izlasīju? 🙂
      Bet attiecības ar Ozu šoreiz man ir sarežģītas un vēl joprojām nespēju noformulēt viedokli par viņa Mihailu. Man šķiet, ka tā varonei ir klasiska pēcdzemdību depresija, bet autors viņu iztirzā un pasniedz kā kaut kādu histērisku muļķi. Laikam jau piecdesmitie gadi noteikti nebija sievietēm draudzīgs laiks.

      Atbildēt
  3. Atpakaļ ziņojums: Ceturkšņa atskaite | Lasītājas piezīmes

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s