Latvijas Grāmatu izstāde 2019

Lielās Latvijas Grāmatu izstādes Ķīpsalā apmeklēšana jau nedaudz kļuvusi par rutīnu, tāpēc pārmaiņas pēc šogad uz to devos piektdienā, nevis brīvdienās, kā iepriekšējās reizēs. Apmeklētāju patiešām bija mazāk kā sestdienās, kad parasti ir diezgan liela burzma un kņada. Apkārt klīda arī nelieli no otras izstāžu halles aizmaldījušies skolēnu pulciņi, bet tie nebija traucējoši. Laiks man šoreiz bija ierobežots, tāpēc Grāmatu izstādes pasākumus apmeklēt nesanāca, tikai vieglā galopā apstaigāt grāmatu stendus. Tomēr piektdienai ir arī savas pozitīvās puses, jo izdevniecību darbinieki un pārdevēji nebija tik aizņemti kā sestdienās, un ar dažiem varēju pat nedaudz papļāpāt par mani interesējošām grāmatām.
Man bija prieks beidzot skatīt vaigā tulkotāju Jāni Krastiņu, pateicoties kuram mēs varam latviešu valodā lasīt Škvorecki un Vīvegu. Nejauši uzskrēju viņam virsū pēc tikšanās ar Bjanku Bellovu (romāna “Ezers” autori) beigām. Sliktā ziņa bija, ka čehi esot samazinājuši finansējumu saviem tulkojumiem, tāpēc iespējams, ka nekā daudz jauna mums no čehu literatūras vairs nebūs. Labojums! Būs mums trīs jauni čehu literatūras tulkojumi. 🙂


Diemžēl par daudz ko man teica, ka nebūs. Un kopumā nekas jau nav mainījies. Lielo izdevniecību piedāvājums ir ļoti vienveidīgs, lai neteiktu trūcīgs – gandrīz vai tikai viduvēja komercliteratūra. Nu, nepārprotiet, tāda arī mums ir vajadzīga. Bet vai tikai tāda vien, kā tas ir tagad? Kaut ko interesantu un savdabīgu var atrast tikai pie mazajām izdevniecībām. Nu ja, nebija arī nevienas jaunas, labas populārzinātniskās grāmatas latviešu valodā. Ja kāds tādu pamanīja, tad droši ierakstiet komentāros. (“Sapiensi” neskaitās, tā nudien nav grāmata domājošiem cilvēkiem.)
Bet, lai nu kā, Grāmatu izstāde ir svētki, un vienmēr ir patīkami redzēt tik daudz grāmatu mīļotājus un viņu iemīļotos objektus vienuviet. Un šo to labu šogad tomēr izdos – varbūt pat dažus no maniem iemīļotajiem autoriem kā Aberkrombiju, Kēlmanu un Dovlatovu. Varbūt arī vēl kaut ko.
Zvaigznes stenda stūrī varēja papļāpāt arī par 3td e-grāmatu bibliotēkas iespējām. Tā ir patiešām laba lieta, ar kuras palīdzību tikt pie samērā jaunu grāmatu lasīšanas e-ierīcēs tiešsaistē, kuru gribētos tuvākajā nākotnē noteikti izmēģināt. Mani šobrīd attur vienīgi ne pārāk interesantais lasāmvielas piedāvājums un doma, ka atšķirībā no parastās bibliotēkas, šeit nevar pagarināt grāmatu lasīšanas termiņus. Toties grāmatu var paņemt lasīšanai vēlreiz, bet jārēķinās, ka to vienam lasītājam izsniedz ne vairāk kā divas reizes. Bet nu skaidrs, ka arī virtuālā bibliotēkā kārtībai ir jābūt.


Grāmatu maiņas punkts šogad bija apmēram tāds pats kā parasti. Varbūt vienīgi mazliet haotiskāks, bet var gadīties, ka pienācu brīdī, kad uz vietas nebija cilvēka, kas tur visu nepārtraukti kārto. Jā, un maiņas punkta piedāvājums visu laiku ir mainīgs. Šoreiz laika trūkuma dēļ to pārlieku nepētīju, bet, pat ja tā vidējais svērtais piedāvājums nav pārāk iedvesmojošs, jo galu galā tauta uz turieni nes tās grāmatas, no kurām vēlas tikt vaļā, tur var izrakt arī ļoti labas lietas, tikai tad visu laiku jādežūrē tā tuvumā.


Tradicionāli par Grāmatu izstādi nemaz nedrīkst rakstīt, nepieminot savus pirkumus. Lai gan grāmatu cenas izstādē neatšķiras no to cenām izdevniecībās, un nepavisam nav īpaši zemas, es tomēr tur dažas nopērku. Redziet, dzīvojot laukos, grāmatnīcas ir diezgan liela ekstra. Tādu vienkārši tur nav, un nekad nebūs. Lai apmeklētu reālu, nevirtuālu grāmatnīcu, man uz to ir speciāli jābrauc tāpat kā uz izstādi, tikai izstādē vienmēr ir plašāks grāmatu piedāvājums.
Tā kā uz grāmatu maiņas punktu biju atnesusi trīs grāmatas, tad ar mierīgu sirdi nolēmu, ka varu atļauties vietā nopirkt četras. Trīs no tām bija jau iepriekš ieplānotas, bet spontānais pirkums šoreiz bija “Dieva delūzija”, kuru nejauši pamanīju “Jumavas” stendā un nevarēju taču nenopirkt vienīgo latviski izdoto Dokinsa grāmatu. Šeina Hegartija “Tumšmutes” trešā daļa no “Prometeja” bija ieplānota jau sen, tikai nebiju tikusi līdz kādai grāmatnīcai. Tāpat gribēju savā īpašumā iegūt Marijas Parras “Vafeļu siržu” turpinājumu “Vārtsargs un jūra” no izdevniecības “liels un mazs”. Jāpiebilst, ka turpinājumam “Vārtsargs un jūra” ir brīnišķīgs Reiņa Pētersona zīmēts vāks (tieši tādu es iedomājos Satriekto Matildi) un manu sirdi sildīja arī fakts, ka grāmatai ir izmantots atbilstoši FSC prasībām sertificēts papīrs (koksne tā ražošanai ir iegūta no ilgtspējīgi, videi draudzīgi un sociāli atbildīgi apsaimniekota meža). Šķiet, ka Latvijā reti kurš izdevējs tagad izmanto FSC sertificēto papīru. Pereka grāmatu arī gribēju nopirkt jau sen, un to arī iegādājos “Mansarda” stendā, lai gan laipnais pārdevējs man nez kāpēc vairāk gribēja notirgot grāmatiņu par kaķīti Brencīti. Mjā, es laikam vairāk izskatos pēc Brencīša nekā Pereka mērķauditorijas.
Kā jau sākumā rakstīju, tad izstādes pasākumus iznāca dzirdēt ļoti maz, bet laikam piektdienā arī neliek tos labākos. Vismaz, kad ejot garām Rakstnieku viesistabai noklausījos, kā viens onkulis pavisam nopietni skaidro, ka depresiju varot lieliski izārstēt ar asinszāļu tēju, kamēr kaut kur fonā līksmi bļaustījās Rucavas garamantas, nospriedu, ka labi vien ir, ka nav laika klausīties visādus sviestus.
Īsumā par izstādi tas arī viss. Ja kāds grāmatmīlis nav paspējis tur pabūt, to vēl var izdarīt rīt.

29 thoughts on “Latvijas Grāmatu izstāde 2019

  1. Uldis Rozenfelds (@baltaisruncis)

    Par lielo izdevniecību piedāvājumu piekrītu- pat izbrīnīja to vienu grāmatu eksemplāru izklāšana pa pusleti.
    Bet par gudro grāmatu švako piedāvājumu gan nepiekritīšu- man visi četri pirkumi it kā ir no tās sērijas. Un būtu vēl ko pirkt, ja vien negribētos ēst ar 🙂 Bet, skaidrs- katram sava gaume 🙂

    Maiņu punktā bija pāris dežurantu un viņi ir labi iemanījušies nosmelt lielāko daļu no svaigi izliktajiem eksemplāriem (nemaz nešķirojot vai der vai nē- ja +- svaigi izskatās, tad savā maisā). Laikam bizness.

    Atbildēt
    1. Sibilla Post author

      Nu, man patiešām gribas kaut ko vairāk par eksaktām zinātnēm – tādas grāmatas kā Periodiskās fabulas vai Sliktā zinātne. Tās baltu būšanas tāpat kā Sapiensi man pārāk gudras nešķiet, bet nudien katram ir savas intereses un labi, ka tā. 🙂
      Pie maiņas galda pat apgriezties nepaspēju, kad pāris manas atnestās grāmatas jau bija pazudušas. Tā tur tās lietas notiek.

      Atbildēt
    2. doronike

      Uldi, tavi pirkumi taču nav jaunumi, izņemot Cauni, kas iznāca pagājušogad maijā. Populārzinātniskajās grāmatas mums tiešām ir tukšums, kaut kas sakarīgs notiek tikai pašu vēstures lauciņā. No pasaules zinātnes līdz mums nonāk tikai ezotēriskas klizmas.

      Atbildēt
  2. anj.book

    Es nesen atgriezos no otrās dienas, kura bija gana gara, tāpēc mans apraksts būs tikai rītvakar 😀 Grāmatu ir daudz. Pat ļoti. Dežūrēt nedežūrēju pie maiņu punkta, bet šad un tad, kad gāju garām, šo to labu atkal sev sameklēju. Šodien mierīgāk, šodien no tā gala mazāk, jo centos neiet 😀

    Atbildēt
  3. vio

    tie čehu brīnumi man šķita apgrūtinoši. nevienu neesmu spējis izlasīt. bet es lasu visu, kas nekustas. galīgi neskumstu. jo normālu literatūru tajā programmā netulkoja, tikai kaut kādus frīkus.

    Atbildēt
    1. Sibilla Post author

      Vispār programmā tulkoja arī čehu klasiku, piemēram, Ņemcovu. Bet es esmu izaugusi lasot čehu frīkus kā Čapeku (“Karš ar salamandrām”, jā), Hašeku, Ladu, Kunderu (senāk diezgan daudz to visu tulkoja Vinifreds Kraučis), tāpēc man patiešām patīk arī citas čehu grāmatas. Bet tā jau ir, ka to izbaudīšanai vajag pārzināt Austrumeiropas vēsturi, un tās patiešām nederēs visiem lasītājiem.

      Atbildēt
  4. doronike

    Es arī biju piektdien, bet man īsti labi gāja tikai Grāmatu maiņā. Šogad tā nebija slikta, jo RCB bija izlikusi likvidētās filiāles pārpalikumus, līdz ar to es tiku pie pārīša senkārotām/nekurnedabūjamām; tas nekas, ka ar zīmogiem. Un vēl pārītis bērnu grāmatu, bet tās es mierīgi varētu nopirkt Rozes veikalā. Kaut kā man uz to grāmatu daudzumu ieslēdzas bremze un es pēkšņi visas varu paņemt bibliotēkā.

    Atbildēt
    1. Sibilla Post author

      Principā tā ir, grāmatu pirkšana izstādē nav pats galvenais iemesls, kāpēc to apmeklēju. Patiesībā pēdējā laikā vispār cenšos ierobežot papīra grāmatu iegādi un lielākoties pērku grāmatas bērniem vai kaut ko tādu kā Pereku, ko es visdrīzāk lasīšu ilgi, tāpēc būs problēmas ar bibliotēkas termiņiem. Turklāt ciema bibliotēkā tādas Pereka grāmatas nemaz nav, jo tai droši vien nebūs daudz lasītāju.

      Atbildēt
  5. Jānis Krastiņš

    Savukārt man bija prieks satikt kādu, kam patīk čehu literatūru, un paskat tikai – tā bijusi pati Sibilla! Ar šo arī gribu atsaukt viltus ziņu, ko lāgā informēta nebūdama, izplatīja kāda izdevēja, un es vieglprātīgi izraudāju uz pleca Sibillai. Aizgāju mājās un Čehijas Kultūras ministrijas mājas lapā melns uz balta bija rakstīts, ka šogad atbalstīs 3 čehu darbu tulkojumu latviski.

    Atbildēt
  6. Fledis

    Ahā, čehi rullēs, tas ir labi 🙂
    Es arī biju piektdien priekšpusdienā, dažus jaunumus piefiksēju blociņā, bet attiecībā uz pirkšanu man tāpat kā Doronikei sāka likties, ka bibliotēkā jau visu varēs paņemt. Atkal tāpat kā pērn noskatījos uz Sīnaja gobelēna tetraloģiju- kādi 30 tugriki par 4 grāmatām jau tā kā nebūtu daudz, bet ja jau kuro gadu esmu izdzīvojis bez, tad… turklāt pērn bijām aizbraukuši ar kolektīvo darba karieti, bet šogad visas četras būtu vajadzējis pašam stiept visu dienu uz kupra. Maiņas punktā atmetos ar pāris Kristi krievu mēlē un lai galīgi neaizmirstu, ka ir pabūts izstādē, ievilku nāsīs Sinisalo troļļu grāmatu (Pirms saulrieta…). Kopumā kaut kā likās, ka ir šķidrāk nekā pagājšgad. Varbūt tikai likās.

    Atbildēt
    1. Sibilla Post author

      Jā, čehi tomēr būs. Tas patiešām ir labi. 🙂
      Man arī šķita, ka izstāde ir šaurāka nekā pagājušajā gadā, bet tā kā parasti to apmeklēju sestdienā, kad ir krietni lielāka burzma, nospriedu, ka man varbūt tikai šķiet, ka tā. Bet kopējo dalībnieku un apmeklētāju statistiku jau redz tikai izstādes rīkotāji, un viņi diez vai to kaut kur popularizēs. Bet grāmatu, ko patiešām gribētos nopirkt, noteikti bija mazāk nekā iepriekšējos gados.

      Atbildēt
  7. Atpakaļ ziņojums: Latvijas blogāres apskats #167 (25.02.-03.03.) – BALTAIS RUNCIS

  8. Bumba

    Jā, diemžēl Rīgā par vienu filiālbibliotēku ir mazāk – Āģīša “Zvirbulis” ir aizlidojis uz citiem medību laukiem, un tāpēc maiņas punkts šogad bija pilns ar vienu pašu Zvirbuli.
    Man šogad pirmo gadu pēc ilgiem laikiem bija tā, ka pat īsti nebija noskaņojuma neko pirkt. Aiznesu iemainīt septiņas grāmatas, pretī paņēmu tikai divas. Protams, izraku Rozes slavenās grāmatu kastes, biju ciemos pie Globusa, pamielojos pie Zvaigznes, paciemojos pie Prometeja un izmetu loku visapkārt, Uzkrītošākais jaunums bija tas, ka Habarda atbalstītājiem un Bībeles biedrībai šogad bija pievienojušies divi saistrakstā sacerētu svēto rakstu sludinātāji, kuri līdz šim izstādē nebija redzēti. Speķa tirgoņi tie paši, tējas arī… Bet noskaņas kaut kā šogad nebija.
    Starp citu, joprojām ceru, ka reiz tomēr uzradīsies arī rakstāmlietu pārdevēji. Vismaz Purpurs vai kaut kas tamlīdzīgs. Ietu taču uz urrā.

    Atbildēt
    1. Sibilla Post author

      Par “Zvirbuli” ļoti žēl. Bet acīmredzot fiziskais lasītāju skaits ir palicis mazāks, tāpēc notiek visādas nelāgas optimizācijas. 😦
      Kopējā noskaņa gan šogad tīri subjektīvi šķita ļoti patīkama, bet laikam tāpēc, ka šoreiz sanāca vairāk parunāties ar izdevniecību darbiniekiem, pārdevējiem un pat vienu tulkotāju. Pilnīgi visi bija ļoti laipni un atsaucīgi. Nu ja, kopējais izstādes apmeklējuma laiks gan man bija ierobežots, tāpēc svēto rakstu stendus nemaz nepētīju. Un, skaidrs, ka rakstāmlietas tur iederētos ļoti labi.

      Atbildēt
  9. Andris

    Šogad tiešām bija tāda pozitīva sajūta, draudzīgas sarunas, sirsnīgas atsauksmes un gandrīz nemaz nebija trako. Apmeklētāju skaits bija sadalījies vienmērīgāk pa visām trim dienām, iepriekšējos gados parasti sestdienās gāza riņķī, bet piektdienas un svētdienas – patukšas.

    Atbildēt
  10. Valkīra

    Par populārzinātniskajām grāmatām – ja vēl nav lasīta, varu ieteikt Guntera Pauli “Zilo ekonomiku”, ko pagājušajā gadā izdevusi Zvaigzne. Ļoti labs izklāsts par to, kā jāveido pasaule, bizness, dzīvesveids, jāattīsta inovācijas saskaņā ar dabu un resursu pareizu izlietošanu. Nav tik zinātniska, kā izklausās, vismaz mani ievilka ļoti. Tikko izlasīju, rakstīšu atsauksmi tuvākajā laikā.

    Atbildēt
    1. Sibilla Post author

      Pauli grāmatu biju paņēmusi bibliotēkā un nedaudz palasīju, bet tā bija tik tendencioza un pilna ar nepamatotiem apgalvojumiem, ka metu to pie malas kā bezsaturīgu lasāmvielu un nevienam to neiesaku lasīšanai. Autors, piemēram, iesaka atkritumus labāk dedzināt, nekā kompostēt, lai gan dedzināšana rada lielāku kaitējumu videi SEG emisiju palielināšanās dēļ. Tad tādas vistu fermas ierīkošana, kādu autors tur iesaka, atstās nopietnas sekas uz vidi. Viņš nezinu kāpēc noklusē, cik tās vistas sasodīti daudz, piedodiet, bet dirš. Dējējvista būrī gadā saražo ap 100 kg šķidrmēslu, bet brīvi turēta dos arī visus 200 kg (klāt nāk pakaiši). Tātad pavisam neliela vistu ferma ar 200 000 putnu gadā saražos apmēram 20 000 tonnas šķidrmēslu, kas ir krietni vairāk par 100 tonnām tīra slāpekļa – ļoti nopietns vides piesārņojuma apjoms. Autors to diemžēl nepiemin, tikai vaimanā, ka viņa ieteikto lielisko, bet patiesībā lielos apmēros vidi gandējošo putnkopības projektu neviens negrib atbalstīt. Ar to man arī pietika, lai saprastu, ka tādām muļķībām nav vērts kavēt laiku. Tāpēc šī noteikti nav grāmata domājošiem, saprātīgiem un kaut minimāli vides jautājumus pārzinošiem cilvēkiem.

      Atbildēt
      1. doronike

        Nu bet paņem un uzraksti atsauksmi par šo grāmatu. Mums katru gadu tiek izdots gana daudz pseidozinātnisku grāmatu, par kurām nezin kāpēc kompetenti cilvēki sprauslā pa stūriem, bet zinātnē pamatotu recenziju neviens neraksta.

        Atbildēt
        1. Sibilla Post author

          Man bija doma uzrakstīt atsauksmi par “Zilo ekonomiku”, bet es to grāmatu tajā brīdī nespēju izlasīt līdz galam, jo lielākoties tā sastāv no skaistām, bet tukšvārdīgām un neko neizsakošām frāzēm, un par neizlasītām grāmatām parasti cenšos nerakstīt. Bet varbūt tomēr tai jāpieķeras kādā brīdī, kad būs atbilstošs noskaņojums.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.