Marks Lorenss „Muļķu princis”

Marks Lorenss „Muļķu princis”, no angļu val. tulk. Evita Bekmane, Rīga: Izdevniecība Prometejs, 2015, (Mark Lawrence, Prince of Fools, 2014)

Marka Lorensa „Muļķu princi” Ziemassvētkos saņēmu dāvanā no Andra un tagad grāmata ir klāt (un Ziemassvētki turpinās). Starp citu, tā ir aprīkota ar šķirlenti (ja vēl pareizi atceros, kā sauc iebūvēto grāmatzīmi) un Sašķeltās impērijas karti uz iekšējiem vākiem, kas ir ļoti noderīgi lasīšanas procesā. Kopš bērnībā iemīļotās Pūkgrāmatas, izdevumi ar kartēm man vienmēr ir patikuši labāk nekā bezkaršu varianti.

Marks Lorenss Muļķu princisPats stāsts ir kārtējais piedzīvojumiem pārpilnais kvests. Sarkanās Pierobežas n-padsmitais princis Džalens iekuļas kārtējās nepatikšanās, kas beidzas ar garu un ne visai komfortablu ceļojumu uz ziemeļiem, turklāt esot maģiski sasaistītam ar padrūmu normani Snorri. Kā jau cikla pirmajā grāmatā, pasaule ir tikai nedaudz iezīmēta. Kaut kad ir notikusi liela kataklizma un cilvēce dzīvo viduslaikos, mazās sašķeltās valstiņās, kas regulāri laiku karo savā starpā. No senajiem laikiem ir palikušas kaut kādas dīvainas celtnes un artefakti. Pastāv maģija un nojaušami slepeni spēki, kas varoņus dažubrīd bīda kā figūriņas kaut kādā mums vēl nezināmā spēlē.

Vispār jau autora uzburtā pasaule ir samērā skarba, apkārt rāpo miroņu čupas, kautiņi ir nežēlīgi un visādas ķišķas bieži vien līksmi lido pa gaisu. „Tev tur kaut kas…” Es viņam parādīju ar roku, paberzēdams savu zodu. „Ē… ieķēries bārdā. Man šķiet, ka plaušas.” Arī visi ne tik nozīmīgie personāži ir makten mirstīgi. Droši vien kopš Mārtins ar savām „Troņu spēlēm” tumšās fantāzijas žanrā mirstības latiņu ir uzlicis tik augstu, ir nepieklājīgi no viņa daudz atpalikt.

Neapšaubāmi „Muļķu prinča” lielākais jaukums ir grāmatas varoņi. Izskatīgais, zeltmatainais princis Džalens Kendets ir izcils gļēvulis un cinisks egoists, kurš mierīgi var pievienoties lasītāju jau iemīļoto gļēvuļu plejādei kā Gergam, kura dienasgrāmata laikam nebeigsies nekad, vai Rincewind, kura autors droši vien tagad risina garas un jaukas sarunas ar Nāvi. Princis Džalens nav vienkārši gļēvulis, viņš ir aktīvais gļēvulis, kurš briesmu gadījumos parasti skrien prom skaļi bļaudams. Vispār Džalens ir pamanījies izkopt gļēvulības mākslu gandrīz līdz pilnībai, vienīgi dažreiz viņam gadās aizskriet uz nepareizo pusi. Tāpēc viņš arī maģiski sapinas ar savu pretstatu – kauslīgo vikingu kareivi Snorri, kurš ir pārliecināts, ka visas problēmas vienmēr var atrisināt ar kārtīgu kaujas cirvi. Abi varoņi veido dikti jauku, diezgan smieklīgu un patiesībā ļoti saskanīgu pāri. Diemžēl uz beigām Džalens sāk tā kā nedaudz sabojāties, tas ir laboties, bet, cerams, ka līdz nākošajai grāmatai tas viņam pāries. Sastopam arī citus interesantus tēlus, kā Nerunīgo māsu, kas ar savu spēju ieskatīties nākotnē, varētu būt Asinszāles triloģijas Grētas radiniece.

„Muļķu princis” ir pirmā grāmata Sarkanās karalienes kara ciklā un es noteikti gribētu lasīt arī turpinājumu „The Liar’s Key”, bet tas iznāks tikai šogad jūnijā. Jācer, ka „Prometejs” turpinās izdot šo sēriju (un pavisam jauki būtu, ja mēs kādreiz varētu tikt arī pie Sašķeltās (vai Salauztās) impērijas cikla, kura darbība arī norisinās šajā pašā pasaulē).

„Muļķu princis” ir tīra izklaide – jauka, asprātīga, parupja un tumša fantāzija (bet nebūs īsti piemērota maziem bērniem vai lasīšanai jauniešu žūrijai). Katrā ziņā šādu grāmatu mums līdz šim pietrūka un tādas derētu tulkot un lasīt vairāk.

11 thoughts on “Marks Lorenss „Muļķu princis”

  1. Atpakaļ ziņojums: Saraksts lasīšanai 2015. gadā | Sibillas grāmatas

  2. andris

    Tas vai un kas būs ir tiešā veidā atkarīgs no tā, vai grāmatu pirks, vai ņems no bibliotēkas, jo tas, ka šo izlasīs daudzi ir vairāk nekā skaidrs. Iespējams arī bērni un jauniešu žūrija, jo dažās grāmatnīcu ķēdēs grāmata ir laipni nonākusi bērnu un jauniešu literatūras plauktos – fantāzija taču 🙂

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Andri, vēlreiz paldies par grāmatu! Tā bija patīkama izklaide. 🙂

      Mazliet padomāju un laikam jau grāmata arī jauniešiem varētu būt tīri ģeldīga. Lai tak laicīgi sāk saprast, ka pasaule ir skarba un bieži vien ģļēvuļiem ir daudz lielākas izredzes izdzīvot nekā drosminiekiem. Vēl jau labi, ka šajā grāmatā nav nekādas puņķainas romantikas. Ja abas puses ir ieinteresētas, tad uzreiz ķeras pie lietas. Ja tomēr nē, tad Džalens tiek pie kādas sāpīgas traumas (tā laikam bija Jorga sirdspuķīte, kas šitā izdarījās).

      Atbildēt
      1. andris

        Ņem par labu, prieks, ka patika.

        Jā, jaunieši mierīgi var lasīt, un tā kā jauniešu grāmatas labi pērk, tad man nav iebildumu, bet es runāju par bērnu grāmatām. Stāvēja blakus Doktora Proktora purkšķu pulverim, ko tikko priecīgs izlasīja mans 9 gadus vecais dēls. Tur varētu būt veikalā pēc tam jāuzklausa kāds asāks vārds no neapmierinātas mātes puses 🙂

        Atbildēt
        1. Sibilla Raksta autors

          Oi, tur gan kāds vecāks pēc tam var būt nepatīkami pārsteigts. 😀
          Varbūt vajadzēja uz vāka salikt vairāk kaulus, galvaskausus un kādus sašķaidītus iekšējos orgānus. Bet patiesībā oriģinālās brāļu Grimmu pasakas ir vēl briesmīgākas par Džalena dēkām. 🙂

    1. Sibilla Raksta autors

      Aha, izrādās, ka aizraujošu un arī jauniešiem piemērotu grāmatu var sarakstīt pilnībā iztiekot bez mīlas līnijām vai citām figūrām. Bet gan jau turpinājumos autors nepalaidīs garām iespēju Džalenam nākotnē sarūpēt šādas tādas mīlas likstas. 🙂

      Atbildēt
  3. Atpakaļ ziņojums: Latvijas blogāres apskats #41 (09.03.-15.03.).baltais runcis | baltais runcis

  4. Atpakaļ ziņojums: 2015. grāmatu gada pārskats | Sibillas grāmatas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s