Džefs Kinnijs “Grega dienasgrāmata 10 Vecā skola”

Džefs Kinnijs “Grega dienasgrāmata 10 Vecā skola”, no angļu valodas tulkojusi Daina Ozoliņa, Rīga: Zvaigzne ABC, 2015., (Jeff Kinney. Diary of a Wimpy Kid: Old School. 2015)

Kā jau iepriekš rakstīju blogā, tad Grega dienasgrāmatas ir viena no tām bērnu grāmatu sērijām, kuru regulāri lasu un man tā patīk – pat tagad zinot, ka Gregs nekad neizaugs liels un paliks skolēns mūžīgi (varbūt viņu ir slepeni sakodis vampīrs, tāpēc viņš vairs nenovecos, un visi pārējie grāmatas varoņi arī). Arī cerības, ka autors apstāsies pie desmitās grāmatas bija veltas, jau “Vecās skolas” sākuma lapā tiek solīti turpinājumi. Bet galu galā, kamēr Kinnijam nav zudusi humora izjūta, viss ir kārtībā. Un Grega dienasgrāmatas autors raksta ne jau tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem, tāpēc šajās grāmatas smieklīgas ir ne tikai pusaudžu problēmas un piedzīvojumi, bet daudz uzjautrinošāka mēdz būt vecāku un citu pieaugušo rīcība un reakcija.

“Vecā skola” kā reiz ir par dažu vecāku cilvēku tieksmi idealizēt laikus, kad sadzīvē vēl nebija ieviesti visi šie elektroniskie gadžeti un ērtības. Rau, cilvēki tad esot dzīvojuši daudz draudzīgāk, jaukāk un savstarpēji sirsnīgāk. Kā tad! Gregs gan ir pārliecināts, ka mitrās salvetes, gaisa kondicionieri un viedtālruņi ir izcili cilvēces izgudrojumi un ir ļoti apmierināts, ka var dzīvot mūsdienās. Galu galā cilvēki vecās fotogrāfijās gandrīz nekad nesmaida un izskatās ļoti skarbi. Tomēr viņa mamma uzsāk kampaņu, lai nedēļas nogalē pilsētiņā neviens nelietotu elektroniskās ierīces. Spriedzi ģimenē palielina arī vectētiņa ierašanās, jo Grega tēvs ļoti nervozi reaģē uz viņa aizrādījumiem par bērnu audzināšanu. Tā beigās dažu nelāgu apstākļu sakritības dēļ Gregs nonāk Smagskrubju fermas vasaras nometnē, kurā ir aizliegta neveselīga pārtika un elektroniskās ierīces, lai tak izlutinātajai jaunatnei varētu iemācīt ļoti noderīgās un vajadzīgās vecās vērtības, kā pārnakšņot mežā pašu uzceltā zaru būdā un ēst veselīgus sautējumus no grūti nosakāma vecuma maltīšu atliekām. Bet kaut kur ap nometni klīstot šausmīgais Sailass Skrapšķis, kurš esot pilnīgi jucis, pārtiekot no gliemjiem un gadoties, ka reizēm kāds nometnes iemītnieks pazūdot bez vēsts. Protams, beigās top skaidrs, ka arī pieaugušie ikdienā daudz un aizrautīgi lieto dažādas elektroniskas palīgierīces, ka arī viņi ir bijuši tieši tādi paši bērni un veselīgā pārtika mēdz būt diezgan briesmīga.

Skaidrs, ka grāmatu visi Grega fani izlasīs tāpat. Ja nu kāds grib riskēt un pamēģināt, kas tas vispār ir, tad labāk sākt ar Grega dienasgrāmatu pirmo daļu un, ja iepatiksies, tad arī visām pārējām (jo citādi nebūs izprotams, kāpēc, piemēram, viņiem mājās ir cūka).

Šeit ir apraksti par Grega dienasgrāmatu septīto un astoto daļu.